Plūdi ir viena no dabas katastrofām, ko raksturo īslaicīga, strauja ūdens līmeņa celšanās un lielu teritoriju applūdinājumi. Visbiežāk plūdus izraisa stiprs lietus vai sniega kušana.
Upes ir pārplūdušas un pārplūdīs visos laikos. Salīdziniet kartē pašas upes gultnes un zemes, no kuras tā savāc ūdeni, platību. Upes gultnes platība ir niecīga, salīdzinot ar zemi, no kuras tā savāc ūdeni (upes baseinu). Tāpēc, nokrišņi, kas uz zemes virsmas sastāda milimetrus, upes līmeni var izmainīt par vairākiem metriem. Vienīgais, kas izlīdzina šādas upes līmeņa svārstības, ir augi: purvi, pļavas, krūmi un meži, kuri darbojas kā sūklis. Tie uzsūc nokrišņus, un upei ūdeni atdod pamazām. Arvien vairāk zemes izmantojot lauksaimniecībā, dabīgais sūklis — augu sega arvien samazinās, un ūdens no upes baseina upē nonāk straujāk, attiecīgi palielinot arī upes līmeņa svārstības. Upes dambji novērš plūdus tikai vietā, kurā tas ir uzbūvēts. Uzceļot dambi vienā vietā, upe pārplūst citā vietā, kur dambja nav. Patiesībā, jo stāvākus izbūvē upes krastus, jo vairāk tā ir pakļauta pārplūšanai, jo ūdens līmeņa paaugstināšanās upē, tās kopējo tilpumu palielina pavisam maz. Tāpēc nākas redzēt arī vecas mājas, kuras ir applūdušas pirmo reizi 100 gados. Protams, savu devu dod arī globālā sasilšana un lielāks vienlaicīgi nokritušo nokrišņu daudzums. Vienīgais veids, kā var daudzmaz garantēti var novērst upes pārplūšanu, ir to turēt pastāvīgi appludinātu. Piemēram, kā tas ir Daugavā, kuras lejastece patiesībā ir milzīgu dīķu kaskāde ar trijiem HESiem, nevis upe.
Diemžēl, daudzi mūsdienu industriālā kapitālisma cilvēki dzīvo tik tālu no dabas norisēm, ka to nesaprot un iegādājas vai ceļ mājas applūstošās "muļķu pļavās". Nav nekas īpašs, ja viņi par savu muļķību samaksā paši. Bet ir slikti, ka viņi uzstāj bezjēdzīgi tērēt sabiedrības (valsts vai pašvaldības) resursus, lai tā labotu viņu pielaistās kļūdas.
Upes ir pārplūdušas un pārplūdīs visos laikos.
AtbildētDzēstSalīdziniet kartē pašas upes gultnes un zemes, no kuras tā savāc ūdeni, platību. Upes gultnes platība ir niecīga, salīdzinot ar zemi, no kuras tā savāc ūdeni (upes baseinu). Tāpēc, nokrišņi, kas uz zemes virsmas sastāda milimetrus, upes līmeni var izmainīt par vairākiem metriem.
Vienīgais, kas izlīdzina šādas upes līmeņa svārstības, ir augi: purvi, pļavas, krūmi un meži, kuri darbojas kā sūklis. Tie uzsūc nokrišņus, un upei ūdeni atdod pamazām.
Arvien vairāk zemes izmantojot lauksaimniecībā, dabīgais sūklis — augu sega arvien samazinās, un ūdens no upes baseina upē nonāk straujāk, attiecīgi palielinot arī upes līmeņa svārstības.
Upes dambji novērš plūdus tikai vietā, kurā tas ir uzbūvēts. Uzceļot dambi vienā vietā, upe pārplūst citā vietā, kur dambja nav. Patiesībā, jo stāvākus izbūvē upes krastus, jo vairāk tā ir pakļauta pārplūšanai, jo ūdens līmeņa paaugstināšanās upē, tās kopējo tilpumu palielina pavisam maz. Tāpēc nākas redzēt arī vecas mājas, kuras ir applūdušas pirmo reizi 100 gados. Protams, savu devu dod arī globālā sasilšana un lielāks vienlaicīgi nokritušo nokrišņu daudzums.
Vienīgais veids, kā var daudzmaz garantēti var novērst upes pārplūšanu, ir to turēt pastāvīgi appludinātu.
Piemēram, kā tas ir Daugavā, kuras lejastece patiesībā ir milzīgu dīķu kaskāde ar trijiem HESiem, nevis upe.
Diemžēl, daudzi mūsdienu industriālā kapitālisma cilvēki dzīvo tik tālu no dabas norisēm, ka to nesaprot un iegādājas vai ceļ mājas applūstošās "muļķu pļavās". Nav nekas īpašs, ja viņi par savu muļķību samaksā paši. Bet ir slikti, ka viņi uzstāj bezjēdzīgi tērēt sabiedrības (valsts vai pašvaldības) resursus, lai tā labotu viņu pielaistās kļūdas.